600

Tomēr kopējais Latvijas rādītāju pieaugums piecu gadu laikā ir tikai viens punkts. Ar 49. vietu 163 valstu sarakstā Latvija joprojām atrodas pasaules korumpētāko valstu sabiedrībā (2005.gadā Latvija ieņēma 57. vietu pasaulē 159 valstu sarakstā, par satraucošiem tiek uzskatīti visi rādītāji zem 5 punktiem).

Eiropas Savienībā sliktāki rādītāji ir tikai Grieķijai (4.4) un Polijai (3.7). Identisku punktu skaitu kā Latvija ir saņēmusi Slovākija. Igaunija (6.7) arī šogad piedzīvo ļoti strauju kāpumu par 0.3 punktiem (ar diviem punktiem divreiz straujāks kāpums kā Latvijai piecu gadu laikā), ieturot līderpozīcijas ES jauno dalībvalstu vidū un pat apsteidzot tādas vecās dalībvalstis kā Portugāle, Itālija un Grieķija. Tikmēr Lietuvas pozīcijas nemainās, piecu gadu laikā stagnējot ar 4.8 punktu rādītāju.

10 korumpētākās valstis pasaulē:

1. Haiti
2. Burma
3. Irāna
4. Gvineja
5. Sudāna
6. Kongo
7. Čada
8. Bangladeša
9. Uzbekistāna
10. Ekvatoriālā Gvineja

10 vismazāk korumpētākās valstis pasaulē:

1. Somija
2. Islande
3. Jaunzēlande
4. Dānija
5. Singapūra
6. Zviedrija
7. Šveice
8. Norvēģija
9. Austrālija
10. Nīderlande

Somija jau piekto gadu no vietas iegūst vismazāk korumpētās ES valsts titulu (9.6 punkti). Pērn neapstrīdētās pasaules līderpozīcijas ir zaudējusi Islande (kritums par 0.1 / 9.6), kas šogad pirmo vietu dala ar Somiju un Jaunzēlandi. Par viskorupmpētāko pasaules valsti 2006.gadā tiek uzskatīta Haiti (1.8), uz kuras vietu ar 1.9 punktiem “konkurē” Mianmāra, Irāka un Gvineja. Par pilnīgi korumpētām tiek uzskatītas arī Latvijas kaimiņvalstis Krievija un Baltkrievija ar attiecīgi 2.5 (121.vieta) un 2.1 (151.vieta) punktiem. Tikmēr mūsu Ziemeļvalstu kaimiņi ir gan Eiropas Savienības, gan pasaules līderi pretkorupcijas jomā. Izcilie rādītāji nav mainījušies ne Dānijā (9.5 punkti / 4.vieta), ne Zviedrijā (9.2/6.), ne Norvēģijā (8.8 / 8.).

Korupcijas uztveres indekss (KUI) mēģina salīdzināt valstis pēc to korumpētības līmeņa, balstoties korupcijas uztverē profesionālās grupās, kas tieši ir saistītas ar korupcijas riska jomām. Korupcijas līmeni ir gandrīz neiespējami objektīvi novērtēt. Tā kā korupcija ir sabiedriski politiska un krimināla parādība vienlaikus, liela nozīme tās apkarošanā ir sabiedriskajai domai, iedzīvotāju uzticībai valsts pārvaldei un tiesībaizsardzības institūcijām. Tāpēc KUI indeksam nu jau 11 gadus ir liela loma korupcijas izpētē visā pasaulē un tas starptautiski tiek uzskatīts par veiksmīgāko mēģinājumu “objektivizēt” korupcijas problēmu.

KUI indekss veidojas no dažādām kvalitatīvām aptaujām un pētījumiem, kurus veic starptautiskas pētniecības, informācijas vai politikas analīzes organizācijas. Gada indeksa noteikšanā tiek izmantoti dati no pēdējo trīs gadu pētījumiem. Latvijas 2006.gada KUI vērtējumam ir izmantotas kopā 6 aptaujas, piecas ir notikušas 2006.gadā un viena 2005.gadā. Vairāku aptauju kombinēšana trīs gadu periodā indeksu padara mazāk atkarīgu no īstermiņa izmaiņām valsts politikā. Dati pamatā ir izmantojami, vērtējot valsts attīstības tendences, kā arī raugoties uz globālu attīstību. Indeksā iekļautās valstis bieži kļūdaini tiek salīdzinātas ārpus reģionālā konteksta, kas nav indeksa jēga.

(avots: http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=66550af1-13fd-4c19-bb65-456f8f14ffb4 )